LATLaucinieku sautējums uz zaļā galdauta
Šo vairāk laikam tomēr dēvē par Zemnieku sautējumu, bet nupat jau jebkurai receptei un virtuves meistarstiķim ir tik daudz variāciju, ka nosaukt kādu ēdienu tā vai šitā paliek nedroši, tādēļ mums ļoti patīk dot gan izstrādājumiem, gan ēdieniem savus piedomātus nosaukumus. Piemēram, mūsu Nekupātu cepamdesas. It kā kupāts, bet ne kupāts. To izdzirdot, gribas domāt - desa, jēlu gaļa, ilgi jāvāra, jācep un nemšanās daudz un bez gala; bet sadarbībā ar kādu šefpavāru radās idejiski to pašu kupātu desas, bet mūsdienu cilvēkam (kas vienmēr steidzas un grib visu ātri un uzreiz) daudz piemērotākā formā. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Un tā arī ar šodienas pusdienām. Kaut kas skaists un krāsnains kā Alsungas tautastērps, bet ātri pagatvojams un sātīgs, lai varam "izvilkt" līdz vakaram.
Katliņā silst Liellopa kaulu buljons; uz pannas apcep no vakariņām atlikušo suvidēto šķiņķi, mazliet pusžāvēto desu ,(jo kūpinājuma/žāvējuma garša ļoti labi piestāv šim ēdienam un cepot tā garša kļūst izteiksmīgāka, pie reizes arī piecepas pie pannas krāsa mērcei ) un, kad gandrīz nocepts, pielieku kārtīgu karoti tomātu pastas (vai tomātu mērci, vai tomātus svaigus, sagrieztus, vai no bundžas- kas pašam pieejams). To visu liek klāt katliņā pie buljona, lai savārās kārtīgi visas garšas kopā, uz mazas uguns. Vēl puskilograms nogatavinātas liellopa maltās gaļas jāapcep smuki brūna, līdz gatava, un neaizraujoties ar lielu maisīšanu un gaļas dalīšanu, tā lai paliek lielākos un mazākos "frikadeļu stila" gabalos, tas piedos tekstūru. Garšvielas nelieku, tik mazliet sāls. Kad maltā gaļa sacepta, to pievieno buljonam. Nu laiks arī pievērsties garšvielu plauktam - šoreiz negribu mizot, tīrīt, griezt un rīvēt visādas saknes - lieku klāt garšvielas, kas vien ir pieejamas un šķiet, ka piestāvēs pēc "sajūtas" : sīpolu pulveris - ēdamkarote; saldā paprika - ēdamkarote; ķiploku pulveris - tējkarote; ķimenes - mazliet; pāris lielas lauru lapas; čupiņa smaržīgo piparu; viens "bēriens" no trauciņa- kajennas piparu un melnie maltie pipari; oregano (tā pati raudene) nežēloju- liellopam ļoti piestāv- teju vai pussauju pieberu; kaltētas dilles - arī diezgan, (jo kārtīgs latvietis visur liek dilles); ēdamkaroti sinepju graudiņu un škiet ka viss... Atkal mazliet pagaršo pēc kāda brīža, kad virums savārījies un samaisījies savā starpā, un pieliek vēl to, kas liekas, ka trūkst ( sāls, cukurs, sinepes utt.)
Kādas 20 minūtes pirms visi gatavi sēst pie galda, pieberu klāt makaronus, un apmēram 10 minūtes pirms ēdāji ierodas, pielieku saldēto dārzeņu miksu (man bija kaut kāds franču stilā - pupiņas zaļas un dzeltenas, burkāni, zirņi).
Tik raibi un dzīvespriecīgi un tiiiiiiik garšīgi! Priecīgu dienu!
Silva
Pirms pāris gadiem bijām tādi - https://www.villasanta.lv/upload/content/baltais-galdauts.pdf
forši paskatīties laiku atpakaļ, padomāt- kā esam paaugušies.