Sestdienas Langets
Langets. (Eye of Round. Beef Round)
"Garens muskulis, kas atrodas liellopa (atvainojos) pakaļgala ciskas viducī. Liellops ir sirsnīgs staigātājs un tādēļ šis ir ļoti nodarbināts muskulis, ļoti liess un ne tas pats mīkstākas gabals. Parasti tiek izmantots cepeša vai sautējuma gatavošanā, var gatavot ilgi un lēnu, var arī grilēt līdzīgi kā steiku, BET - tad jābūt ļoti uzmanīgam! Par cik šis gabals ir ļoti liess, cepot ātri var pārcept sausu un beigās tāda zole vien sanāks. Tātad šis noteikti nebūs labākais variants grilēšanai, bet var mēģināt. Pareizi pagatavots būs stingrs, bet diezgan sulīgs, maigs garšas ziņā. Mīkstumu iegūsiet pieliekot pūles- padauzot ar gaļas āmuru, pamarinējot skābā vidē (tomāti un tamlīdzīgi) vismaz 24 h iepriekš. Pirms cepšanas, sautēšanas vai jebkādas termiskās apstrādes, gaļa jāuzsilda līdz istabas temperatūrai. Gatavo uz vidējas liesmas /karstuma (180C° grādi cepeškrāsnij, grilam būs piemērotākā temperatūra). Šeit cepšanas laiks nav nosakāms vizuāli, vai uz sajūtām- te vajag gaļas termometru un cept līdz gaļā (centrā) ir 51-52°. Tad pa lielam visam jābūt OK. "
Šādas atziņas savācos klejojot pa interneta dzīlēm...
Paņēmu Langetu (kamēr fotogrāfēju ,gaļa jau bija sasilusi) ,nogriezu 3 prāva īkšķa biezuma šķēles un liku uz karstas pannas sviestā. Vispirms lielā karstumā aprāvu maliņas brūnas un kraukšķīgas, tad uz mazāka karstuma apcepu no abām pusēm pa dažām minūtēm. Atliku uz šķīvja "atpūsties" pārberot ar sāli un pipariem. Otru šķīvi virsū, dvieļus pāri un kamēr gatavoju piedevas - gaļa atpūtās, gaļas šķiedra atbrīvojās .. Griezu plānās šķēlītēs. Pārlēju ar saldo čilli mērci un viss...
Mīkstums - ir OK .
Garša - maigāka kā, piemēram Ribeye steikam vai stilbiņam ar kaulu.
Par veiksmīgu liellopa šķiņķa gatavošanu arī Jūsmājās!
Silva
Stāsts par Pastēti un "ķīmiķošanu"
Vārītā liellopu aknu pastēte ar cūkas speķi un liellopa taukiem.
Man pašai ļoti garšo pastētes- labprāt to izvēlos brokastīs ar garšīgu baltmaizi, jo , manuprāt, pastēte ir jāēd ar baltmaizi- tad tas saldums no maizes tik ļoti labi sastrādājas kopā ar rūgtumiņu un sātīgumu no aknas, ka nekas cits klāt i' nestāv!
Lielākās bažas pastētes ražošanā sagādā .... uzglabāšanas termiņš... Ļoti negribas pievienot pastētes masai pārmērīgi daudz dažādās piedevas pulverīšos (antioksidantus, konservantus) , kaut, protams, mūsdienās augošam, ražojošam pārtikas uzņēmumam bez tiem arī īsti nekā neiztikt, bet vienmēr ir iespēja kaut ko pasākt lietas labā. Tas, protams, prasa vairāk laika, izpētes, darba un piepūles, un pats galvenais - vēlmi. Ir regulas, kas ierobežo un kontrolē piedevu izmantošanu pārtikas ražošanā, no to ieteicamajām devām, mēs, piemēram desu ražošanā, pielietojam teju 10 x mazāk, kā pat būtu pieļaujams. Ražojam biežāk un mazākos apjomos, kaut arī mūsu reālā ražošanas kapacitāte ir milzīga un ekonomiski izdevīgāk būtu ražot lielos apjomos. Bet visam savs laiks- augam ar prātu, lai vēlāk būtu mazāk vētru.
Bet atgriežoties pie izmaiņām, ko veicām ar vārīto liellopu aknu pastēti - lai mazliet pagarinātu tās uzglabāšanas termiņu (kas tiktāl bija 4 dienas) to pēc sapildīšanas nolējām ar dzidrinātiem liellopa taukiem, kas "infuzēti" ar kaltētu timiānu un rozmarīnu. Liellopa tauki ir iegūti no laimībā augušiem un bioloģiskās saimniekošanas idejas atbalstošu zemnieku uzturētiem liellopiem tepat Latvijā.
Liellopa tauki ir satriecošs dabas produkts.
- bagātīgi satur A, D, E un K vitamīnus ( nav brīnums, ka no tiem ražo ziepes, krēmus, šampūnus un pat veļas mazgājamos līdzekļus)
- liellopa taukiem ir ļoti augsta degšanas un dūmošanas temperatūra ( ļoti piemēroti fritēšanai )
-
tie satur CLA jeb konjugēto linolskābi, kas ir dabiska taukskābe, kas sekmē tauku dedzināšanu, balsta imūnsistēmu, ( liellopos, kas auguši ganībās CLA izveidojas vairāk, kā konvenciāli audzētajiem)
- liellopa tauki ir sirdis veselībai draudzīgākie
- taukskābes uzlabo smadzeņu darbību
- tiem piemīt antioksidantu īpašības
- sargā un palīdz cīņā pret slimībām kā Alcheimers un onkoloģiskajām saslimšanām
Un tā nu, pārklājot ar plānu kārtiņu dzidrinātu liellopu tauku pastētes virsmu - gaiss vairs tik viegli netiek tai klāt, jo tauki sacietējot izveido aizsargslāni un baktērijām tas nemaz nepatīk. Taukiem pievienotajiem rozmarīnam un timiānam arī ir izteiktas pretiekaisuma īpašības, kas ir kā papildus bonuss, pie tam garšo un smaržo patīkami, ja nepārspīlē . Tagad termiņs ir kaut mazliet, bet pagarināts, un tas ir feini!
Veselību un spēku vēlot,
Silva
Vakar gatavojos, lai šodien ēstu Flanku
Orģinālā recepte, kas atnesa iedvesmu (ang.) - kas vakariņās?
Protams, manā gadījumā atkal ir šādi tādi pielāgojumi veikti gatavošanas procesā, jo ,piemēram, nebija pa rokai Grieķu stila jogurta, ko aizvietoju ar skābo krējumu.Man (arī joprojām ) nav ne jausmas, kas ir "garam masala", bet pēc pāris klikšķiem Googlā, arī tas kļuva skaidrāks (atradu bildi ar "garam masala" pamata sastāvdaļām, atvēru garšvielu skapi un sametu kopā visu uz "Čuju, ņuhu un poņu" ; vienīgi karija lapu vietā pieliku lauru lapu....) Receptē teikts marinēt 6h ledusskapī; es ievakumēju vakummaisā un noturēju vismaz 12h. Visas garšvielas ( lauru lapu, kanēli, anīsu (no pērnā karstvīna maisījuma iepakojuma), krustnagliņas, fenheļa sēklas, visa veida kardamonus- kādus varēju atrast, muskatriekstu, ķimenes un koriandra sēklas) Omes kafijas dzirnaviņās samalu miltos. Ja varētu nosūtīt to garšvielu smaržu - traks var palikt! Vēl jāpievieno ķiploku un paprikas pulveris un sāls - to visu iemaisu lielā devā skābā krējuma (20%) un pārklāju pāri 2 flanka gabaliem. Šobrīd jāatzīst, ka ,ja būtu apjautusi ,cik ļoti patīkams būs šis garšvielu mikslis, tad tās garšvielas būtu reizes 3 vairāk likusi klāt marinādei bez žēlastības. Izmarinētie gabali veseli pēc tam jācep 20 min. uz grila vidējā karstumā ar mazu liesmu (tas neļauj apdegt). Krējuma marināde ar garšvielu maisījumu uz šādas mērenas liesmas skaisti apcepās ap gaļu, kļuva kraukšķīga kā maizes garoza, aiz kā apslēpta patīkami košļājamā un mīkstā flanka gaļas škiedra. Ir daļas no gaļas griezumiem, kas jākošļā kaut pusstundu no vietas un vēl nekur neredz košļāšanai gala, bet šim viss bija pieņemami, tāpēc saku - patīkama košļāšana, kas nedzen žokli izmisumā. Daļa flanka, pa mazai šķēlītei "apēdās" vēl cepoties uz grila. Pēc tā cepšanas laika , man liekas jācep vismaz 25min un tad bija vislabākais rezultāts. Pēc cepšanas gaļu liek uz 10 min "atpūsties" traukā ar vāku un tad var sākt griezt plānas, garas šķēles un kārtot uz šķīvja. Skaisti! Svaigu salātu trauks (ar apcetiem vai izmarinētiem rabarberiem ,kas šobrīd visur pieejami) un maizes grozs blakus, un pusdienas var sākties.
Šodienas mācība - nebīties garšu!
Lai laimīgi!
Silva
Ļoti karsts Liellopa BBQ
Lēni suvidēts (vakuumā iepakots, ilgi lēni vārīts, tā lai vēl mazliet pa vidu rozīgs un sulīgs) nogatavināts liellopa šķiņķis, pēc vārīšanas un atpūšanās iemarinēts BBQ mērcē. Vakuumā marinēts nogatavinātas liellopu gaļas sašliks pikantā marinādē.
Lūk, kā izskatās mūsu pusdienas dienās, kad jāiet laukā talkot. Klāt lieliski piederas svaigi salāti un maizīte ar kuru savākt uz šķīvja iztecējušās gaļas sulas, jo negribas laist zudībā ne piles un, ne grama šī sātīgā paēdiena. Gatavošana ir super elementāra - kārtīgi uzsildam grilu (vēlams grilu novietot tur, kur aizvējš, lai vējš netirda liesmu un nedzenā karstumu), uzliekam škēles un gaļas gabaliņus uz restēm, pa pāris minūtēm no katras puses cep (vāku virsū), veido rūtiņu rakstu, ja gribas, lai skaisti izskatās pasniegšanas laikā un ir patīkami saņemt komplimentus no ēdājiem, jo kā zināms - ēd arī ar acīm.
Gardus un priekpilnus ēšanas brīžus vēlot,
Silva.
P.S. Vakarā abi ar vīru pilnībā apgāzām šo teoriju, ka vajadzētu bezvēju un kontrolētu liesmu, lai BBQ šķiņķis izdotos. Lūk, izrādās, ka galvenais ir laba kompānija un liesma. Jebkāda liesma. Tātad - galvenā atziņa - vajag tik cept un neiespringt! :)
Zibenīgās Cepamdesas
- mūsu gardās cepamdesas, izglābs pavāru jebkuros apstākļos. Ātri pagatavojamas; garšo visiem, pietiek ar vienu, divām, jo gatavotas no riktīgas gaļas un pielāgojamas praktiski jebkurai receptei : zupām, sautējumiem, karstajiem salātiem, vienkārši cepšanai uz pannas, grila vai ugunskura. Kad jādodas ciemos uz Jāņu svinībām ar labāko cienastu; vai jācienā talcinieki pēc aktīvas strādāšanas; kad ātri gribas pasniegt vakariņas un priecāties, ka ēd visi mājinieki - tad jāņem ciet "multitāskeri"- cepamdesas! Piemērotas saldēšanai un, ziniet, ir labi, ja negaidītiem gadījumiem, pa rokai ir kāds gardums.
Ar sveicieniem no zibenīgā Terūnas kolektīva!
Silva
*Katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet! (Rainis)
Burgeri un Tortiljas
Nedēļas pēdējās darbadienas pusdienas parasti izvēršas par spēli ar to, kas vēl palicis neapēsts. Ražošanā manējie ražo lielās (12cm x 155g) burgeru kotletes; zinu, ka saldētavā vēl palikušas dažas burgermaizes un tortilju pankūkas, ledusskapī visādu sieru krikumi, pieliekamajā- pupiņu bundža....
Viss skaidrs - ēdīsim burgerus un ar kaut ko līdzīgu "Chili con carne" pildītās tortiljas.
Es tomēr vairāk būšu "Par!" Chili con carni ar rīsiem. Arī šādi ir OK, bet ar rīsiem šis pasākums šķiet izdevies skaistāks, pilnīgāks un saturīgāks. Arī bērni tam piekrīt!
* Šodienas virtuves meistarstiķis: kā jau minēju - ledusskapis pilns visādu sieru krikšu un gabalu (cietie, mocarellas nūjiņas, Krievijas un nez kādi tik vēl) visus uz smalkās rīves sarīvēju, pievienoju garšvielas (sāls, pipari, paprikas pulveris, oregano, dilles) sakultu olu un, cepot burgeru kotletes, kad viena puse bija gatava uzliku šādu siera masas piku. Burgeru kotletes jācep vismaz 3 minūtes no katras puses. Pirms tam tām jāļauj pilnībā atkust (jo tās tiek pārdodas saldētas) un sasilt līdz istabas temperatūrai, lai cepot siltums vienmērīgi ietu cauri (tāpat kā ar steikiem un vispār jebkuru gaļu, ko gatavojam, jā, arī malto gaļu!).
Veseli ēduši!
Silva
Laucinieku sautējums uz zaļā galdauta
Šo vairāk laikam tomēr dēvē par Zemnieku sautējumu, bet nupat jau jebkurai receptei un virtuves meistarstiķim ir tik daudz variāciju, ka nosaukt kādu ēdienu tā vai šitā paliek nedroši, tādēļ mums ļoti patīk dot gan izstrādājumiem, gan ēdieniem savus piedomātus nosaukumus. Piemēram, mūsu Nekupātu cepamdesas. It kā kupāts, bet ne kupāts. To izdzirdot, gribas domāt - desa, jēlu gaļa, ilgi jāvāra, jācep un nemšanās daudz un bez gala; bet sadarbībā ar kādu šefpavāru radās idejiski to pašu kupātu desas, bet mūsdienu cilvēkam (kas vienmēr steidzas un grib visu ātri un uzreiz) daudz piemērotākā formā. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Un tā arī ar šodienas pusdienām. Kaut kas skaists un krāsnains kā Alsungas tautastērps, bet ātri pagatvojams un sātīgs, lai varam "izvilkt" līdz vakaram.
Katliņā silst Liellopa kaulu buljons; uz pannas apcep no vakariņām atlikušo suvidēto šķiņķi, mazliet pusžāvēto desu ,(jo kūpinājuma/žāvējuma garša ļoti labi piestāv šim ēdienam un cepot tā garša kļūst izteiksmīgāka, pie reizes arī piecepas pie pannas krāsa mērcei ) un, kad gandrīz nocepts, pielieku kārtīgu karoti tomātu pastas (vai tomātu mērci, vai tomātus svaigus, sagrieztus, vai no bundžas- kas pašam pieejams). To visu liek klāt katliņā pie buljona, lai savārās kārtīgi visas garšas kopā, uz mazas uguns. Vēl puskilograms nogatavinātas liellopa maltās gaļas jāapcep smuki brūna, līdz gatava, un neaizraujoties ar lielu maisīšanu un gaļas dalīšanu, tā lai paliek lielākos un mazākos "frikadeļu stila" gabalos, tas piedos tekstūru. Garšvielas nelieku, tik mazliet sāls. Kad maltā gaļa sacepta, to pievieno buljonam. Nu laiks arī pievērsties garšvielu plauktam - šoreiz negribu mizot, tīrīt, griezt un rīvēt visādas saknes - lieku klāt garšvielas, kas vien ir pieejamas un šķiet, ka piestāvēs pēc "sajūtas" : sīpolu pulveris - ēdamkarote; saldā paprika - ēdamkarote; ķiploku pulveris - tējkarote; ķimenes - mazliet; pāris lielas lauru lapas; čupiņa smaržīgo piparu; viens "bēriens" no trauciņa- kajennas piparu un melnie maltie pipari; oregano (tā pati raudene) nežēloju- liellopam ļoti piestāv- teju vai pussauju pieberu; kaltētas dilles - arī diezgan, (jo kārtīgs latvietis visur liek dilles); ēdamkaroti sinepju graudiņu un škiet ka viss... Atkal mazliet pagaršo pēc kāda brīža, kad virums savārījies un samaisījies savā starpā, un pieliek vēl to, kas liekas, ka trūkst ( sāls, cukurs, sinepes utt.)
Kādas 20 minūtes pirms visi gatavi sēst pie galda, pieberu klāt makaronus, un apmēram 10 minūtes pirms ēdāji ierodas, pielieku saldēto dārzeņu miksu (man bija kaut kāds franču stilā - pupiņas zaļas un dzeltenas, burkāni, zirņi).
Tik raibi un dzīvespriecīgi un tiiiiiiik garšīgi! Priecīgu dienu!
Silva
Pirms pāris gadiem bijām tādi - https://www.villasanta.lv/upload/content/baltais-galdauts.pdf
forši paskatīties laiku atpakaļ, padomāt- kā esam paaugušies.
Desu pīrāgi un Petit Tender medaljonu test-ēšana
Aukstums laukā izraisīja pilnīgu līdzjūtību pret tiem, kam darbadiena paies šajos nesaudzīgajos apstākļos... Katram ir sava pirmā doma par ēdieniem, kas rada siltuma un gādības sajūtu, man tie ir pīrāgi un kārtīga ceptas gaļas škēle, bagātīgā mērcē...
Ļoti nepatīk pārtikas ārā mešana. Te ledusskapī stāv visādi līdz galam neizdevušies vārīto desu gabali (brāķīši), kas lieliski noderēja ašo pīrāgu pildījumam - samaļot tos kopā ar mazliet apkaltušo Krievijas siera krikuci, Latvijā audzētām, spēcīgi smaržojošām ķimenēm un Franča majonēzi, izdevās ļoti gardi rauši, kas pamērcēti garšīgajā gaļas mērcītē, pazuda tik ātri, ka knapi paguvu pārīti paķert bērniem.
Svaigās gaļas sortimentā esam ieviesuši daudz jaunu gaļas griezumu un katram no tiem līdzi nāk vesels saraksts pagatavošanas iespēju, un pārlasīt liellopa gaļas pagatavošanas receptes man šķiet tikpat aizraujoši, kā varbūt kādam citam sekot līdzi F-1 jaunumiem vai iegrimt svaigākā bestselleranodaļas notikumos.
PETIT TENDER- izklausās pavisam eksotiski un jau uzreiz garšīgi, kaut nav pat vēl pagatavots. Šis griezums ir iegūstams no liellopa pleca / lāpstiņas daļas un ir mazākais tās vietas muskulis, mīksts un liess, tautā saukts par "viltoto fileju". Nolēmu mēģināt to sacept medaljonos. "Vienkāršais steiks Diānas mērcē" recepti uzeju kaut kur dziļi interneta dzīlēs, ātri pārskatu sastāvdaļas: sēnes, saldais krējums, citronpipari, sīpoli, worchestershire mērce, viskijs un gaļa. Uz karstas pannas (apbērtus ar sāli pipariem un apslacītus ar eļļu) pa pāris minūtēm no abām pusēm apcep gaļas medaljonus; noliek atpūsties citā traukā. Tikmēr jāapcep sīpoli un sēnes (man patīk improvizēt -cepot sīpolus pusceļā tos nolemju tomēr karamelizēt(sviests, cukurs, mazliet etiķa); tad te vēl klāt pannā "iekrīt" vesela čupa ķiploku daiviņu, parasto sinepju karote, un šļuka viskija - tā teikt - siltumam). Visu pārleju ar litru ūdens, kur tiek uzbriedinātas kaltētas gailenes, jo svaigu sēņu man nav, un atstāju mērci lēnām noreducēties. Tikmēr sarullējas pīrāgi un paralēli tam, katliņā lēnām pievārās griķi. Kad viss gatavs - mērcei pieleju 250 ml saldā krējuma un iekārtoju atpakaļ sildīties gaļas gabalus.
Godīgi sakot, nākamreiz Petite grieztu plānākās šķēlēs vai apceptu ilgāk, jo mazliet par maz manām, apmēram 3 cm biezajām ripiņām, bija ticis karstums klāt. Gaļa ir gatavināta savas 20 dienas, līdz ar to krāsa ir ļoti izteiksmīga, garša- maiga...Tekstūra - patīkama, mazliet par daudz košļājama - ja ilgāk būtu kaut pasautējusi tai pašā mērcē, vai ilgāk apcepusi uz pannas - tad arī tekstūra būtu pavisam laba. Nu ,nekas - labs nāk ar gaidīšanu, izcils - ar atkārtotu mēģināšanu!
Ak, iedvesma pusdienām no šejienes -
https://www.scotchkitchen.com/recipe/sauce-diane-a-classic-rich-and-creamy-sauce-with-mushrooms/
Silva.
3 stundu stilbiņi
Kamēr uz ļoti karstas pannas no abām pusēm apcepu osso gabalus (apbērtus ar sāli, pipariem un miltiem), blakus lēzenajā sautējuma traukā sacepu sīpolus, ķiplokus, burkānus, lielu karoti tomātu pastas, paprikas pulveri un apleju ar liellopu kaulu buljonu. Kad osso apcepti, lieku tos lēzenajā katlā un uz vidējas liesmas sautēju lēnām vismaz 3 stundas. Piemetu pāris saburzītas lauru lapas, piparu graudus, sinepju sēklas, oregano un dilles. Vāks virsū un gaidam, kad saldā smarža sauks atpakaļ pie galda.
Pacietība atalgo!
Silva.